Bioloģiskā augkopībā komposts tiek uzskatīts par optimālu mēslojuma formu. Pirmkārt, tādēļ, ka tas ir universāls mēslojums, kas satur visus nepieciešamos augu barības elementus. Otrkārt, komposts ir ilgtermiņa barības vielu rezerve, kas tiek uzglabāta augsnes virskārtā, kur atrodas augu saknes, no kurienes tās var iegūt nepieciešamās barības vielas, atkarībā no augu vajadzībām dažādos attīstības posmos. Treškārt, komposts ir augsnes mikrofloras koncentrāts, kas ir kā augsnes “ieraugs”, kas atdzīvina to un palielina tās bioloģisko aktivitāti.
Lai komposts pilnībā varētu apliecināt savas brīnišķīgās īpašības, ir nepieciešams zināt tā izmantošanas pamatnoteikumus.
Pirmais noteikums. Komposts jāiestrādā augsnes augšējā slānī, ne dziļāk par 5 – 15 cm, kur viegli piekļūst gaiss, kur atrodas lielākā daļa augu barojošās saknes un kur ir visaktīvākā mikroflora. Kompostu nedrīkst atstāt uz augsnes virsmas, jo tas izžūs, un zaudēs savu bioloģisko aktivitāti. To arī nedrīkst iestrādāt pārāk dziļi augsnē, kur nav pietiekami daudz gaisa, kas nepieciešams mikroflorai.
Otrais noteikums. Negatavu kompostu, proti, tādu, kas nav pilnībā satrūdējis iestrādā augsnē rudenī vai agrā pavasarī, ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms sējas vai stādīšanas, lai tas paspētu pilnībā sadalīties. Rudenī kompostu iestrādā augsnes augšējā slānī un pārklāj ar mulču. Rudenī īpaši ieteicams kompostu iestrādāt ap ogulājiem un augļu kokiem. Pēdējā gadījumā, komposts netiek iestrādāts ap koka stumbru, bet plašākā perifērijā, kur atrodas koku barojošās saknes.
Attiecībā uz komposta devu, to nav iespējams norādīt precīzi. Mēs varam tikai teikt, ka ar kompostu nevar pārbarot. Jo vairāk, jo labāk. Kā ieteicamu, var minēt devu 15 – 20 litri uz 1 m2 augsnes. Šī vidējā deva mainās atkarībā no augsnes tipa un augu kultūras prasībām. Dārzniekam, atkarībā no augsnes stāvokļa, jāspēj noteiktu, cik daudz organiskā mēslojuma tai nepieciešams. Ja mālainas augsnes virskārta pēc lietus pludo, bet sausā laikā ir sadalīta lielos gabalos, ja tā ir gaiša vai sarkanīgi brūna – tā ir pazīme, ka augsnē trūkst organiskās vielas un ir zema auglība. Tas nozīmē, ka nepieciešams iestrādāt iespējami daudz komposta šādā augsnē. Smilšainās augsnēs, organiskā mēslojuma, un jo īpaši, komposta iestrādāšana ir vienīgais pieejamu veids, kā palielināt mitruma saglabāšanas kapacitāti augsnē un noturēt augiem nepieciešamās barības vielas augsnes virsējā slānī, kur atrodas augu barojošās saknes. Šeit arī nepieciešamas lielas komposta devas. Vislabvēlīgākās fizikālās īpašības ir smilšmāla augsnēm, kur nepieciešams mazāks komposta daudzums.
Kad jūs uzrokiet un irdiniet augsni, tajā esošās organiskās vielas neizbēgami noārdās. Tāpēc komposta iestrādāšana jāveic katru gadu. Ja tas netiek darīts, augsne diezgan ātri noārdās un viegli pamanīt, kā mainās tās struktūra un krāsa.
Trešais noteikums. Nobriedis komposts, jeb pilnībā satrūdējis komposts ir ļoti vērtīgs mēslojums. Tas ir jau gatavs barības vielu avots augiem. Tādēļ pavasarī to iestrādā vagās, dobēs un bedrītēs tieši pirms sēklu sēšanas vai augu stādīšanas.
Kompostu var arī izmantot, pieaugušu augu piebarošanai, kad tiem ir paaugstinātas prasības pēc barības vielām. Šājā gadījumā to rūpīgi iestrādā augsnes virskārtā tieši ap augiem, cenšoties nesabojāt augu saknes.
Visbeidzot, augi, kas ir izaudzēti izmantojot kompostu ir noturīgāki pret slimībām, kaitēkļiem un nelabvēlīgu vides ietekmi.
SIA EKO ZEME piedāvā Jums iegādāties augstvērtīgu kompostu, kas izgatavots no liellopu kūtsmēsliem un zaļmasas.
Šis produkts ir reģistrēts Valsta augu aizsardzības dienestā un tā ražošana ir atzīta Pārtikas un veterinārajā dienestā.
© SIA EKO ZEME, 2016. Tekstuālā informācija ir SIA EKO ZEME īpašums. Teksta pārpublicēšanas gadījumā atsauce autoru un darba nosaukumu obligāta.
Comments are closed.